1990...

Latvijas Republikai atgūstot neatkarību, mūsu karavīru un visas tautas vēsturisko tradīciju 1992. gada 6. janvārī atjaunoja Latvijas Republikas Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta karavīri pulkveža Jura Vectirāna vadībā. Pēc kauju vietu apmeklējuma Ložmetējkalnā un Tīreļpurvā 50 virsnieki, instruktori un kareivji Rīgas Brāļu kapos vakara krēslā iededza svecītes, nolika ziedus un nostājās godasardzē pie Mātes Latvijas tēla, kā arī pie Svētās uguns altāra. Nākamajā gadā nozīmīgās ceremonijas organizēšanu pārņēma Aizsardzības spēku Štāba bataljons. Mūsu karavīri turpina Latvijas brīvības cīnītāju iedibinātās tradīcijas un rūpējas par to saglabāšanu. Tā ir arī simboliska saikne, kas mūs idejiski vieno ar vecajiem latviešu strēlniekiem..
Pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas Rīgas Brāļu kapos notikusi arī vairāku nozīmīgu trimdā mirušo Latvijas armijas militārpersonu pārapbedīšana: dzimtās zemes klēpī guldīti Latvijas armijas ģenerālis Rūdolfs Bangerskis un pulkvedis Vilis Janums. Šajā laikā Rīgas Brāļu kapos guldīts arī bijušais latviešu strēlnieku pulku kareivis, ievērojamais latviešu aktieris Ēvalds Valters, kā arī pēdējie no kādreiz kuplās Lāčplēšu saimes: Latvijas brīvības cīņu dalībnieki, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri Herberts Saulītis un Alberts Ameriks.
 
Atsauce:
„Rīgas Brāļu kapi 1915 – 1936 – 2011”  , J.Hartmanis „Pirmajā pasaules karā kritušo latviešu strēlnieku apbedījumi”, 17. – 26.lpp.
„Rīgas Brāļu kapi 1915 – 1936 – 2011”  A. Āboltiņš „Apbedījumi Rīgas Brāļu kapos n0 1940.lidz 1991.gadam” 43.- 56.lpp.