Atjaunotā Latvijas Republika

Latvijas neatkarības atgūšanu veicināja virkne apstākļu un notikumu PSRS un Latvijā astoņdesmito gadu otrajā pusē. To loģiskā ķēde aizsākās līdz ar M. Gorbačova veiktajām reformām pēc viņa kļūšanas par PSKP ģenerālsekretāru 1985. gada aprīlī. Jau pašā šīs politikas īstenošanas sākumā, tā vērsās pret paša M. Gorbačova politisko nostāju citās jomās — PSRS un sociālisma sistēmas saglabāšanu, kaut arī liberalizētā veidā (sociālisms ar cilvēka seju). Tā 1986. gada septembrī PSRS un ASV sabiedrisko pārstāvju Čatokvas konferencē Jūrmalā, ASV pārstāvji atklāti paziņoja, ka tās nekad nav atzinušas un neatzīst 1940. gadā notikušo Latvijas inkorporāciju PSRS sastāvā.

1989.gada 7.-8.janvārī kā pretspēku Latvijas Tautas frontei nodibināja LPSR Darbaļaužu Internacionālo fronti.
1989.gada 19.februārī Ogrē sanāk Latvijas Nacionālās neatkarības kustības I kongress.
1989.gada 12.martā Daugavmalā sapulcējās uz LTF rīkoto manifestāciju 250000 cilvēku.
1989.gada 23.martā notika PSRS Tautas deputātu vēlēšanas, ļaujot pirmo reizi blakus komunistu partijas piedāvātajiem kandidātu sarakstiem izvirzīt alternatīvus kandidātu sarakstus.
1989.gada 23.augustā notika Baltijas tautu miermīlīga protesta akcija – Baltijas ceļš, no Viļņas līdz Tallinai caur Rīgai izveidojot cilvēku ķēdi.
1990.gada 15.februārī LPSR Augstākā Padome pieņēma lēmumu atjaunot Latvijas valstisko suverenitāti, atjaunojot vēsturiskos Latvijas karogus, himnu, ģerboni.
1990.gada 18.martā LPSR Augstākās Padomes vēlēšanas, kurās uzvaru gūst Latvijas Tautas frontes atbalstītie deputātu kandidāti.
1990.gada 4.maijā LPSR Augstākā Padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.
1990.gada 2.novembrī OMONa vienība uzbrūk Rīgas Preses namam, terorizējot tā darbiniekus.
1991.gada 2.janvārī PSRS iekšlietu karaspēka speciālā milicijas vienība OMON ieņēma Preses namu Rīgā, sākās bruņoti uzbrukumi Latvijas Republikas varasiestādēm.
1991.gada 13-27.janvārī Latvijas iedzīvotāji masveidā piedalās valsts nozīmes objektu aizsardzībā uz barikādēm Rīgā.
1991.gada 15.janvārī Vislatvijas sabiedrības glābšanas komiteja mēģina sagrābt varu Latvijā paziņojot par Latvijas Republikas Augstākās Padomes atlaišanu.
1991.gada 20.janvārī OMON uzbrūk Latvijas Iekšlietu ministrijai un nogalina vairākus cilvēkus.
1991.gada 3.martā Latvijas iedzīvotāju aptauja par demokrātisku un neatkarīgu Latviju, kurā 2/3 iedzīvotāju nobalso par valsts neatkarības atjaunošanu..
1991.gada 21.augustā Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem konstitucionālu likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu, pasludinot Latvijas Republiku par neatkarīgu valsti.
1991.gada 23.augustā Islandes Republika pirmā no valstīm pasaulē paziņo ar Latvijas valstiskuma atzīšanu.
1991.gada 11.septembrī Latvijas valstisko neatkarību atzīst PSRS.
1991.gada 18.septembrī Latvija tiek uzņemat ANO.
1991.gada 4.oktobrī Latvijas un Krievijas ārlietu ministri paraksta protokolu par diplomātisko sakaru atjaunošanu starp abām valstīm.
1992. gada 19. martā sākās Krievijas karaspēka izvešana no Latvijas, kas tika pabeigta 1994. gadā. Krievijas kontrolē palika tikai Skrundas radiolokācijas stacija, kura tika likvidēta 1998. gadā.
1993.gada 5.martā Latvijā sāk atteikties no Latvijas rubļiem un apgrozībā nonāk pirmās 5 latu banknotes.
1993.gada 5. - 6.jūnijā 5.Saeimas vēlēšanas, iegūstot 36 mandātus, uzvarēja savienība Latvijas ceļš. Vēl parlamentā iekļuva LNNK un Tēvzemei un brīvībai, Kristīgo demokrātu savienība, Latvijas Zemnieku savienība, Demokrātiskā centra partija, Saskaņa Latvijai – atdzimšana tautsaimniecībai, kā arī Līdztiesība. Vēlētāju aktivitāte bija ļoti augsta – nobalsoja 89,9% no kopumā 1,1 miljona vēlētāju.
1993.gada 6.jūlijā Saeima atjauno Satversmi pilnā apjomā, deputāti nobalsoja par Satversmes, Valsts prezidenta kā Latvijas valsts galvas institūcijas un Latvijas Republikas Ministru kabineta.

Pēc neatkarības atgūšanas Latvijā tika veiktas radikālas saimnieciskas reformas ar brīvā tirgus principu ieviešanu un valsts uzņēmumu privatizāciju. Eksporta iespēju samazināšanās un orientēšanās uz tranzīta un banku pakalpojumiem deformēja Latvijas ekonomiku. Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju palielinājās lēni, 1999. gadā sasniedzot tikai 25% no vidējā ES līmeņa. Tomēr zemās darba algas un samērā labi izglītotais darbaspēks piesaistīja prāvas ārzemju investīcijas.

Atsauce:
http://lv.wikipedia.org/wiki/Latvijas_v%C4%93sture
http://www.latvija20gadsimts.lv/apkopojums/notikumu-hronologija/