Kārlis Zāle divdesmito gadu vidū

Kārlis Zāle (Zālīte) dz. Mažeiķos (bij. Kauņas gub.) 1888. gada 16. (28.) oktobrī, miris Inčukalnā 1942.gada 8. februārī. Apglabāts Rīgā Brāļu kapos.

Bērnības gadus aizvadīja Liepājā. No 1909.-1913.gadam brīvklausītājs Kazaņas mākslas skolas tēlniecības nodaļā. 1915.gadā ierodās Petrogradā, iestājās Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības mākslas skolā. Studiju laikā rosīgi darbojās Monumentālās propagandas plāna realizācijā, veidoja Dž. Garibaldi un N. Dobroļubova krūšutēlus. 1920. gadā K. Zāle atgriezās Latvijā, īsu brīdi – no 1922. gada marta līdz novembrim uzturējās Vācijā, kur iepazinās ar modernisma (konstruktīvismu, kubismu) strāvojumiem mākslā. No 1922.-1935. gadam K. Zāle veidoja Brīvības pieminekli un no 1023.-1936.gadam- Rīgas Brāļu kapu ansambli. Pēc K. Zāles ieceres uzcelti arī pieminekļi Oskaram Kalpakam Meirānos (1927), Andrejam Pumpuram Rīgā Lielajos kapos (1929), I Pasaules karā kritušajiem strēlniekiem Smārdē (1936), Rīgas atbrīvotājiem cīņās pret bermontiešiem Sudrabkalniņā (1937, kopā ar arhit. E. Štālbergu), Brīvības cīņās kritušajiem karavīriem Jaunpiebalgā (1930, kopā ar arhit. A. Birznieku), arī pieminekļi privātās apbedījumu vietās Rīgā Meža kapos, Valmierā, Trikātā, Viļķenē u.c. Darbojies arī stājtēlniecībā (t.sk. Raiņa (1927) un Daces Akmentiņas (1930) krūšutēli)). 1936. gadā K. Zāle iecelts par Latvijas Mākslas akadēmijas profesoru, monumentālās tēlniecības meistardarbnīcas vadītāju. Apbalvots ar Tēvzemes balvu un Triju zvaigžņu ordeni.

K. Zāle ir latviešu monumentālās tēlniecības pamatlicējs, tās izcilākais pārstāvis. Viņa veidotie tēli, īpaši tie, kas iekļauti Brāļu kapu ansamblī un Brīvības piemineklī ir izcilas mākslas vērtības. K. Zāle runā ar mums simbolu un alegoriju valodā. Tie ir vispārināti, filozofiskas domas caurstrāvoti tēli, kas izsaka tautas alkas pēc miera, pauž dzimtenes mīlestību, cildina darbu un tautas gadsimtiem cauri nesto ētisko vērtību skaistumu.