LV / EN / DE / RU
Meklēt
Ievads Pasākumi Vēsture Apbedījumi Ansamblis Galerija Kontakti

Restaurācija un labiekārtošana

ANSAMBĻA CELTNIECĪBĀ IZMANTOTIE AKMENS MATERIĀLI
Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniskā un tēlnieciskā daļa, kuras veidošanā izmantoti dabīgie akmens ieži, īstenota laika posmā no 1924. līdz 1936. gadam. Rīgas Brāļu kapu ansambļa celtniecībā lietoti sekojoši akmens tipi:
1) visplašāk lietots Latvijas karbonātiezis Allažu šūnakmens. Šūnakmens izmantots ansambļa galvenajām skulpturālajām grupām, sienu apšuvuma plāksnēm un arhitektoniskajām detaļām. Pēc dokumentālām liecībām Rīgas Brāļu kapu izbūvē izmantoti 1900m3 šūnakmens. Šūnakmens ir porains karbonātiezis – stipri sacementēts saldūdens kaļķieža paveids. Šūnakmens sastāv no viena minerāla – kalcīta (līdz99%), bet parasti tas satur arī piemaisījumus – mālus, smilti – organogēno materiālu (kūdra, dūņas). Piemaisījumu sastāvs un daudzums nosaka šūnakmens krāsu. Tīrs šūnakmens ir balts vai iedzeltens, organiskās vielas piešķir pelēcīgu nokrāsu, dzelzs hidroksīds – dzeltenu, rūsganu, bet vietās, kur uzkrājies lielāks dzelzs hidroksīda daudzums, veidojas tumši sarkanbrūni plankumi. Uz šo brīdi Latvijā tēlnieciskas kvalitātes  šūnakmens praktiski vairs nav iegūstams un Latvijas tēlniecības un arhitektūras pieminekļos tas saglabājams kā izzūdošs nacionālais apdares materiāls. Tieši Rīgas Brāļu kapi ir ansamblis kurā visvairāk ir lietots tolaik pieejamais šūnakmens materiāls un pagaidām vēl saglabājies pietiekoši lielos apjomos.
ANSAMBĻA RESTAURĀCIJAS VĒSTURE
Pirmā Brāļu kapu restaurācija veikta laikā no 1958. līdz 1962. gadam. Šajā laikā tika likvidēta akmenī kaltā nacionālā simbolika (ģerbonis, krusti), veikti dažādi pārbūves darbi, arhitektūras un skulpturālie veidojumi tika attīrīti no sūnām, kā arī kapu plāksnītes notīrītas un liela daļa pārslīpētas. Pēc 1962. gada regulāra apkope netika veikta. Ansambļa restaurācija un aprūpe atsākās 1988. gadā un posmveidā turpinās līdz šodienai.
Laikā no 1988. līdz 1996. gadam speciālisti (ķīmiķi, biologi, restauratori) no Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Universitātes veica akmens korozijas procesu izpēti un izstrādāja akmens materiālu restaurācijas metodes, kas praktiski tiek lietotas vēl šodien.
Akmens materiālu restaurācijas darbi ietvēra akmens virsmas attīrīšanu, atsāļošanu, struktūras nostiprināšanu, nekvalitatīvo un izdrupušo akmens pielabojumu un šuvju restaurāciju, lokālu sienu konstrukciju pārmūrēšanu. 1996. gadā tika atjaunota piecdesmito gadu laikā likvidētā nacionālā simbolika. Kopumā ansamblim veikti dažādi ansambļa labiekārtošanas darbi un vairāku celtniecības laikā neīstenoto ieceru realizācija.
Kā atsevišķs punkts jāatzīmē specifiskā problemātika ar šūnakmens saglabāšanu, kam par iemeslu ir:
1) zemā prognozējamā ilgmūžība (sabrukšana iesākas pēc 50-100 gadiem, galīgā sairšana notiek 100-600 gadu laikā),
2) neviendabīgā kvalitāte, jo ģeoloģisko procesu izgulsnēšanās rezultātā vienas iegulas robežās vienlaicīgi sastopami dažādas kvalitātes akmens slāņi. Šādas dažādas kvalitātes šūnakmeņi ir lietoti arī ansambļa apdarē, akmens sairst pats no sevis, bez ārējās iedarbības uz to,
3) apgrūtināts iepriekšējs novērtējums, jo atšķirīgā ieža kvalitāte pilnībā konstatējama tikai ansambļa restaurācijas procesā vai jau galējā materiāla sabrukšanas stadijā, kad uz virsmas atsedzas sairis materiāls. Līdz ar to ir apgrūtināts iepriekšējs procentuāls novērtējums esošajiem materiāliem, lai novērtētu labas un sliktas kvalitātes materiāla daudzumu.
No praktiskā viedokļa šūnakmens restaurācija ir komplicēts un līdz ar to finansiāli dārgs process. Un vienotas restaurācijas metodikas trūkums bieži ir par iemeslu pārāk vienkāršotai pieejai, kā rezultātā bez profesionāla pamatojuma tiek zaudēts oriģinālais materiāls un izmainīts objekta vizuālais tēls. Piemēram, balstoties uz ģeoloģiskajiem pētījumiem, kā aizvietotāj materiāls tiek rekomendēts travertīns no Vācijas un vietējais Biržu dolomīts. Redzamākās un svarīgākās vietās izmantojot travertīnu un mazāk svarīgās vietās dolomītu. Iepriekš minētie akmens tipi jau tiek izmantoti šūnakmens aizvietošanai apmēram 10 gadus un  tomēr ļoti pārdomāti jāizvērtē to pielietojums, lai nepārmāktu oriģinālo akmeni. Tāpat būtiska nozīme ir jauno akmens detaļu – Vācijas travertīna apšuvuma plākšņu, virsmas faktūras atbilstībai oriģinālajai šūnakmens virsmas faktūrai.
Brāļu kapu ansambļa pamatmateriāls un nacionālais akmens materiāls ir šūnakmens, kura prognozētā sabrukšana iesākas pēc 50-100 gadiem un galīgā sairšana notiek 100-600 gadu laikā. Ansamblī akmens ir jau eksponēts 80 gadus un varam tikai secināt, ka pašlaik esam sasnieguši kritisko punktu akmens dabīgās sabrukšanas plāksnē un varam sev tikai jautāt vai darām pietiekoši, kāds būs mūsu mērķis attiecībā uz galīgo sairšanu, vai tas iestāsies pēc 100, 200, 300, bet varbūt tomēr spēsim sasniegt 600 gadus.

Ivo Graudums, Rīgas pašvaldības aģentūras „Rīgas pieminekļu aģentūras”  galvenais restaurācijas speciālists
 
© www.rigasbralukapi.lv, 2024